Tulkotāja — pēc aicinājuma un pārliecības

Tulkotājs ir kā labs vīns — tas nobriest pamazām Interese par valodas tulkojumiem man radās jau pusaudžu gados, kad stundām ilgi varēju sacensties ar savām esošajām, skolā un pie privātskolotājām gūtajām, angļu valodas zināšanām un vēlmi apgūt ko jaunu, pārtulkojot dažādus mīļāko dziesmu tekstus. Tolaik nebija nedz interneta, nedz citu resursu, kā vien vārdnīcas. Studiju gados, kad gandrīz visa mācību literatūra bija kādā no svešvalodām, mācību kursu ietvaros uzsāku pirmos mēģinājumus tulkot jau sarežģītākus tekstus — filosofiskas esejas, fragmentus no filosofu darbiem, kā arī tekstus, kas mani interesēja personīgi. Šādi, manuprāt, sākas daudzu tulkotāju stāsts.   Viss, kas noticis, ir bijis likumsakarīgs Uz Ventspils Augstskolu apgūt tulkošanu un terminoloģiju otrā līmeņa profesionālajā maģistra programmā devos vien tad, kad bija jau iegūts bakalaura un maģistra grāds filosofijā. Jau pirmā augstākā līmeņa izglītība deva pietiekami plašu redzējumu, kā izprast un tulkot pasauli, iepazīt to caur vārdiem, un iemācīja neatkāpties grūtību priekšā. Nodarbojoties ar tulkošanu profesionāli, sapratu, ka tas ir mans sirdsdarbs, mans aicinājums un pārliecība. Tā ir iespēja iepazīt neiepazīto, paplašināt savas pasaules robežas, būvēt tiltus starp kultūrām, cilvēkiem un palīdzēt citiem risināt situācijas, kurās tiek lietota valoda, ko citi ikdienā nepārzin pietiekami labi, lai nodotu tālāk informāciju paši saviem spēkiem.